1. Dārzā lilijas ir izcilas kompanjones ziemcietēm, hortenzijām un citiem vasaras otrajā pusē ziedošajiem augiem. OT grupas lilijas ir raženas un spēcīgi smaržo.
Ja vēlas ziedus griešanai, tad lietderīgi izaudzēt vagu ar lilijām, lai nav jāposta košumdobes. Dažādām šķirnēm ir atšķirīgs ziedēšanas laiks.
2. Lilijām patīk saulaina, labi apvējota vieta un augsne, kurā ilgstoši nekrājas mitrums. Tās var iztikt bez laistīšanas, tomēr patiks, ja mitruma netrūks. Laistīšana īpaši vajadzīga karstuma periodos. Tad ūdeni pludina pa vagām, lai netrāpītu uz lapām.
3. Ja stādījumi ir sabiezināti, augiem var sākties pelēkā puve (Botrytis cinerea). Profilaktiski iesaku smidzināt ar līdzekli Switch 62.5WG vai Champion 50WG. Liela liliju aizsardzības līdzekļu izvēle pieejama, piemēram, Polijā.
Stādot var likt bedrē ražotnes Bioefekts mikrobioloģisko līdzekli Trihodermīns vai lilijām paredzēto preparātu, kas veicina auga veselību un imunitāti.
Mazdārziņā lilijas būs veselīgākas, ja iestādīs piemērotā vietā. Viens no profilakses pasākumiem ir pavasarī vietu, kur aug lilijas, apkaisīt ar lapukoku pelniem. Var arī profilaktiski apputināt pelnus ap stumbru augšanas laikā, jo slimība nāk no zemes.
Ja kādā vietā lilijas gadu no gada slimo un nīkuļo, labāk tās ir pārstādīt citur. Iespējams, sliktajā veselībā vainojama nepareizā vieta.
4. “Liliju koki ir tirgotāju triks!” Labos apstākļos auguši, lieli, veci OT grupas liliju sīpoli arī veido liliju kokus – ražens stumbrs un ļoti daudz ziedu zvanu. Pirmajos gados no neliela sīpola nekādu kuplumu nevar sagaidīt. Turklāt nevar ticēt tam, kas rakstīts šķirnes aprakstā. Labos apstākļos lilijas izaug lielas un garas.
5. Lilijām vispiemērotākā ir smilšmāla augsne, tās ielabošanai lieto tikai minerālmēslus. Bagātinot lilijām paredzēto augsni ar kūtsmēsliem, var netikt vaļā no nezālēm, kuru sēklas tajos saglabājas.
Aprīļa beigās iestrādā augsnē komplekso, ilgas iedarbības mēslojumu YaraMila (NPK 12:11:18). Ar to arī puķēm pietiek visu sezonu. Rudenī augsnē papildus var iestrādāt superfosfātu. To arī iestrādā augsnē, kur paredzēts stādīt lilijas. Ja dobe tam atbrīvojusies agrāk, ir vērts rudenī iesēt baltās sinepes, kas ir gan mēslojums (to rudenī iear), gan dezinficē augsni. Labs laiks norakšanai, pārstādīšanai ir augusta vidus, beigas, bet stādīšanai – septembris.
Ar nezināmas izcelsmes kūtsmēsliem un melnzemi dārzā var ievazāt slimības, zemesvēžus un pat Spānijas kailgliemežus.
6. Liliju sīpolus stāda apmēram lāpstas dziļumā. Tad arī kāts droši turēsies augsnē un ziedam nevajadzēs stutes.
Jārēķinās, ka augot lilijas ar laiku dodas dziļumā.
7. Lilijas nedrīkst nogriezt pārāk zemu, jo tas novājina sīpolu. Ja griež ziedu dāvināšanai, vēlams atstāt apmēram pusi no kāta. Kad lilija dārzā noziedējusi, tai nogriež ziedu un kāta stumbenīti. Uz ziemu nogriež līdz stumbra pusei. Atlikusī daļa palīdzēs sīpolam baroties un nobriest. Turklāt to atstāj līdz pavasarim. Tas sevišķi noder, ja lilijas stādītas starp citiem augiem. Ja kāta nav, nevar atrast liliju augšanas vietu.
8. Daudziem patīk baltās karaliskās – tā sauktās trompetlilijas (Lilium regale), taču bieži vien tās slikti aug. Tām sevišķi nepatīk kūtsmēsli un trekna augsne. Tās labi aug, ja tiek stādītas plikā dārza zemē (pēc iespējas smagākā), papildus pavasarī pabarojot tikai ar minerālmēsliem. Ja dārza augsne ir viegla un irdena, baznīcas liliju stādīšanas bedrē der iebērt mālainu augsni.
9. Ja dārzā ir ūdensžurkas, tad lilijas vislabāk stādīt nerūsējošā metāla groziņā (tā sauktie trušu sieti). Der arī plastmasas taras kastes. Mazie groziņi, kurus pārdod veikalos sīpolpuķu stādīšanai, der tikai pareiza stādīšanas dziļuma noteikšanai, bet ne aizsardzībai no grauzēju zobiem. Īpaši bīstami ir gadi, kad augsne nesasalst un kurmji un grauzēji (žurkas izmanto kurmju alas!) var netraucēti rosīties.
Ja dobēs pamana kādu aizdomīgu alu, tūlīt tajā ielikt mitrumizturīgo žurku indi.
Ja nevar glābties no ūdensžurku postījumiem, dārzā ir lilijām nepiemērota smilšaina zeme vai ir tikai balkons, lilijas var audzēt podā. Šādu podu arī var izaudzēt atsevišķi, citviet dārzā un ziedu laikā iecelt vajadzīgajā vietā dobē.
Ziemā podu ar sīpoliem novieto neapkurināmā siltumnīcā, pagrabā. Var pierakt dārzā.
10. Lilijas var nepārstādīt četrus piecus gadus. Ar katru gadu tās ziedēs kuplāk, būs vairāk ziedu. Kad ziedi kļūst sīkāki, augi izskatās vārgāki, tas ir signāls, ka puķes jāpārstāda. Par pārstādīšanas laiku liecina arī brīdis, kad blakus lielajam sīpolam iznākušajiem sīpoliņiem parādās pirmie ziedi.
Vieni no liliju ienaidniekiem ir kailgliemeži. No tiem var izsargāties, pa lauka perimetru apkaisot līdzekli Gusto.
Liliju dobes segumam der smalkā mizu mulča – tā saglabā mitrumu augsnē, mazina nezāļu augšanu un ziemā pasargā sīpolu no sala. Ziemā piesegumam labi der egļu zari, taču pārāk pakot nevajag, jo nereti tieši tā augi tiek nobeigti. Īpaši īzteikta kļūda ir uzbērt lilijām kūdru, jo mitrā un siltā ziemā tā var sapūdēt sīpolu, nevis to pasargāt.
Ja pamana ļoti lētus liliju sīpolus, jābūt uzmanīgam. Diemžēl ir audzētāji, kuri šādi iztirgo siltumnīcās uzziedināto liliju sīpolus.
Ejot ciemos, liliju dāvanai var izrakt pašu dārzā jebkurā gadalaikā, kamēr zeme nav sasalusi.
Visefektīgākā dāvana būs ziedēšanas laikā. Jāielāgo, ka lielam sīpolam ar lāpstu iedur zemē ne tuvāk kā 30 cm no kāta, lai neievainotu sīpolu.